Šajā informatīvajā materiālā ietverti jautājumi, kas saistīti ar sociālo nodrošinājumu, nodokļiem, darba tiesībām un imigrāciju saistībā ar tāldarbu Eiropas Savienībā (“ES”), kur darba devējs ir reģistrēts vienā ES dalībvalstī, bet darbinieks darbu veic citā ES dalībvalstī, izmantojot informācijas tehnoloģiju.
Saskaņā ar Eurofound definīciju: “ Tāldarbs ir darba kārtība, kurā darbs tiek veikts ārpus pamata darba vietas, parasti darba devēja telpām, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Tāldarbam raksturīgas iezīmes ir datoru un telekomunikāciju izmantošana, lai mainītu parasto darba vietu, darba biežums, ar kādu darbinieks strādā ārpus darba devēja telpām, un vietu skaits, kur darbinieki var strādāt attālināti (mobilitāte) .[1]
Šajā informatīvajā materiālā ir ietverti jautājumi par darbiniekiem, kuru darba devējs ir reģistrēts vienā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet tāldarbu veic citā dalībvalstī. Attālinātais darbs ārpus ES šeit nav ietverts.
“Norīkots darbinieks” ir darbinieks, kuru darba devējs uz laiku nosūta sniegt pakalpojumu citā dalībvalstī saistībā ar pakalpojumu līgumu, grupas iekšēju norīkojumu vai nolīgšanu ar pagaidu aģentūras starpniecību. [2] Norīkotais darbinieks nav tāldarbinieks, jo iemesls, kāpēc viņš vairs nestrādā dalībvalstī, kurā atrodas viņa darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ir tāpēc, ka darbinieks tiek norīkots darbā uz ārzemēm, lai pabeigtu konkrētu projektu vai misiju.
Atšķirībā no norīkotā darbinieka tāldarbinieks turpina pilnībā strādāt pie darba devēja, bet veic darbu attālināti citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas viņa darba devējs, parasti personīgo ērtību labad.
[1] Tāldarbs | Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (europa.eu).
[2] Norīkotie darbinieki — Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļaušana — Eiropas Komisija (europa.eu).
Vispārējais noteikums ir tāds, ka darbinieks, kurš strādā vairāk nekā vienā dalībvalstī, bet “būtisku daļu” savas profesionālās darbības veic savā dzīvesvietas valstī, ir iekļauts dzīvesvietas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā [1].
Indikatīvie faktori darbinieka darbības “būtiskai daļai” ir vismaz 25% no darba laika un/vai ienākumiem saprātīgā laika posmā [2]. Šis slieksnis ir noteikts ES tiesību aktos, un to piemēro visās dalībvalstīs, lai gan dalībvalstis var nepiemērot šo novērtējumu pilnībā saskaņotā veidā. Jo īpaši:
Piemēram, ja darbinieks veic “būtisku daļu” (t.i., vismaz 25 %) savas profesionālās darbības tajā dalībvalstī, kurā atrodas viņa darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, bet atlikušos 75 % laika arī veic tāldarbu vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, darbinieks joprojām ir pakļauts darba devēja dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai.
Tomēr, ja darbinieks parasti veic “būtisku daļu” no sava darba dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, un tikai reizēm veic tāldarbu dalībvalstī, kurā atrodas viņa darba devējs, uz darbinieku attiecas dzīvesvietas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma.
Piemēram, ja indivīds ir nodarbināts Spānijā un tāldarbu veic mazāk nekā 25 % laika Portugālē, uz viņu joprojām attiecas Spānijas sociālais nodrošinājums. Taču, ja 60% no darbinieka profesionālās darbības tiek veiktas Portugālē, tiks piemērota Portugāles sociālā nodrošinājuma sistēma.
[1]883/2004 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts
[2]987/2009 14. panta 8. punkts. Novērtējums tiek veikts perspektīvi, pamatojoties uz nākamajiem 12 mēnešiem (Regula (EK) Nr. 987/2009, 14. panta 10. punkts).
Nē, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem noteikumiem, tāldarbiniekam vienlaikus var piemērot tikai vienas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību aktus. Tāldarbinieks nevar būt iekļauts un uz tāldarbinieku nevar attiekties sociālā nodrošinājuma tiesību akti divās dažādās dalībvalstīs.
Katrs gadījums var būt atšķirīgs. Īsam tāldarba periodam A1 veidlapa nav nepieciešama; pietiek ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (“EVAK”). Tomēr, ja tāldarbs kļūst regulārs un veido ievērojamu dienu skaitu gadā, darba devējam/darbiniekam ir jāpiesakās A1 veidlapai.
Eiropas Komisija ir veikusi virkni pasākumu, lai veicinātu lielāku digitālā sociālā nodrošinājuma koordināciju.
Vēl nav. Tomēr, nākotnē ieviešot ES digitālo identitāti, mēs varam sagaidīt dokumentu digitālās versijas, piemēram, EVAK.
Ja tāldarbinieks pavada vairāk nekā 25 % sava laika citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņš ir nodarbināts, piemērojamie sociālā nodrošinājuma tiesību akti tiek pārcelti uz valsti, kurā viņš šo laiku pavada.
Jā, ja uz darba ņēmēju attiecas kāda ārvalsts sociālā nodrošinājuma shēma (t. i., sociālā nodrošinājuma tiesību akti citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā darba devējs ir reģistrēts/atrodas), darba devējam ir jāreģistrējas šajā dalībvalstī un jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Jā, kopš 2023. gada jūlija ir spēkā jauns daudzpusējs pamatnolīgums par pārrobežu tāldarbu (“Pamatnolīgums “) [1]. Valstis, kas parakstīja līgumu, ir norādītas šeit [2]. Pamatnolīgums attiecas uz EEZ dalībvalstīm un Šveici.
[1]Pamatnolīgums par Regulas (EK) Nr. 883/2004 16. panta 1. punkta piemērošanu ierastā pārrobežu tāldarba gadījumos.
[2]Parakstītājvalstis 2024. gada februārī: Austrija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Spānija, Zviedrija un Šveice.
Pamatnolīgums attiecas uz darbiniekiem pārrobežu situācijā, t.i, tiem, kuri strādā pie darba devēja, kas atrodas vienā dalībvalstī, bet dzīvo un strādā citā dalībvalstī, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Abām dalībvalstīm ir jābūt parakstījušām pamatnolīgumu.
Pamatlīgums ļauj tāldarbiniekiem apdrošināties sociālās apdrošināšanas nolūkos viņu darba devēja valstī, ja tam piekrīt gan darba devējs, gan darbinieks/tāldarbinieks. Šī iespēja ir pieejama darbiniekiem, kuri vairāk nekā 25 %, bet mazāk nekā 50 % sava darba laika pavada dzīvesvietas dalībvalstī, bet lielāko daļu sava darba laika pavada tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts darba devējs.
Būtībā Pamatnolīgums nosaka izņēmumu no parastajiem koordinācijas noteikumiem, kas paredz, ka tāldarbinieki (un viņu darba devēji) ir pakļauti sociālā nodrošinājuma sistēmai darbinieka dzīvesvietas valstī, ja darbinieks veic “būtisku daļu” savas profesionālās darbības (t.i., vismaz 25 % no darba laika vai ienākumiem) šajā valstī, kā minēts iepriekš. Šis noteikums ļauj tāldarbiniekiem palielināt dzīvesvietas valstī pavadīto laiku, neradot pienākumus darba devējam citā dalībvalstī veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas šajā valstī.
Tāl darbinieks varēs saņemt sociālo apdrošināšanu tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts viņa darba devējs, nevis dzīvesvietas dalībvalstī, kā to atļauj Pamatnolīgums, tikai tad, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Šie nosacījumi, kas ir kumulatīvi, ir šādi:
Jāņem vērā, ka Pamatnolīgums attiecas tikai uz “tāldarbiniekiem”: darbiniekiem darba veikšanas laikā jāpaliek savienotiem ar darba devēja darba vidi, izmantojot digitālo saiti (IT savienojumu). Pamatnolīgums neattiecas tikai uz tāldarbu mājās; darbu var veikt jebkur dzīvesvietas valstī, ja vien tiek izmantots digitālais savienojums.
Ja ir izpildīti iepriekš minētie nosacījumi, darba devējam/darbiniekam ir jāpieprasa A1 veidlapa , kas kalpo kā pierādījums tam, ka ir piemērojami darba devēja dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti. Pieteikums A1 veidlapas saņemšanai jāiesniedz tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts darba devējs.
Pamatnolīgums ir spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Pieteikumiem A1 veidlapas noformēšanai, kas iesniegti līdz 2024. gada 1. jūlijam, atpakaļejošs spēks var būt tikai līdz 2023. gada 1. jūlijam (vai līdz datumam, kurā parakstītāja dalībvalsts parakstīja pamatnolīgumu, ja pēc 2023. gada 1. jūlija), ar nosacījumu, ka ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devēja dalībvalstī. Pēc šī pārejas perioda (gads, kas beidzas 2024. gada 1. jūlijā) A1 veidlapas pieteikumam var būt retrospektīvs spēks tikai līdz trim mēnešiem.
Ienākuma nodoklis ES līmenī netiek regulēts. Noteikumi par ienākuma nodokli, kas piemērojami pārrobežu darba ņēmējiem (t.i., tāldarbiniekiem vai norīkotiem darba ņēmējiem), ir ietverti divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm.
Dažas valstis nosaka ienākuma nodokļa ziņošanas pienākumu, pat ja nodokļi nav jāmaksā. Katrs divpusējais līgums sniedz konkrētu informāciju par to, par ko ziņot. Parasti ir jāziņo par tāldarbinieka ienākumiem visā pasaulē (ieskaitot ienākumus, kas saņemti valstīs, kas nav dzīvesvietas valsts).
Vispārīgi nē, jo tādā gadījumā dzīvesvietas valsts un valsts, kurā tiek veikts darbs, ir viena un tā pati.
Uz tāldarbiniekiem attiecas tās dalībvalsts darba tiesību akti, kurā ir reģistrēts darba devējs. Parasti darba līgums starp darba devēju un darbinieku apstiprinās, ka tas tā ir.
Nē, uz tāldarbiniekiem vienlaikus var attiekties tikai vienas dalībvalsts darba tiesību akti.
Nē, norīkoto darbinieku deklarācija ir nepieciešama tikai situācijās, kad darba devējs nosūta darbinieku uz ārzemēm noteiktā komandējumā, kā aprakstīts iepriekš.
Pēc trīs mēnešu uzturēšanās citā dalībvalstī vairumā dalībvalstu personai ir obligāti jāreģistrējas vietējās varas iestādēs. Papildinformāciju par katru valsti var atrast šeit.
Jā. Šādā gadījumā ES piederīgajam ģimenes loceklim, (t.i., tāldarbiniekam) būs jāreģistrējas uzņēmējā dalībvalstī, lai saņemtu uzturēšanās karti kā ES pilsoņa ģimenes loceklim, kurš arī tur dzīvo. ES piederīgam ģimenes loceklim ir obligāti jāreģistrē uzturēšanās ilgāk par trim mēnešiem.
ES piedrīgiem ES pilsoņu ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības kā ES pilsoņiem, ja viņi dzīvo kopā ar ES pilsoni vienā un tajā pašā dalībvalstī. Praksē šī kārtība nozīmē, ka ES piederīgiem ģimenes locekļiem nav jākārto darba atļaujas formalitātes, ja viņi dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas viņu ES ģimenes loceklis.
Tomēr, ja ES piederīgs ģimenes loceklis nolemj patstāvīgi strādāt tāldarbā citā dalībvalstī (t.i., bez sava ES piederīgā ģimenes locekļa), viņa uzturēšanās tiesības vairs nav saistītas ar ES pilsoņa ģimenes locekļa statusu. Šajā gadījumā atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu ir “nē”: ja ES piederīgs ES pilsoņa ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus strādā tāldarbā citā dalībvalstī bez ES ģimenes locekļa pavadības, viņam ir jāpieprasa darba/uzturēšanās atļauja uzņēmējā dalībvalstī.
